мѧсо
Old Church Slavonic
Etymology
From Proto-Slavic *męso, from Proto-Indo-European *mḗms.
Noun
мѧсо • (męso) n
Declension
| singular | dual | plural | |
|---|---|---|---|
| nominative | мѧсо męso |
мѧсѣ męsě |
мѧса męsa |
| genitive | мѧса męsa |
мѧсоу męsu |
мѧсъ męsŭ |
| dative | мѧсоу męsu |
мѧсома męsoma |
мѧсомъ męsomŭ |
| accusative | мѧсо męso |
мѧсѣ męsě |
мѧса męsa |
| instrumental | мѧсомъ męsomŭ |
мѧсома męsoma |
мѧсꙑ męsy |
| locative | мѧсѣ męsě |
мѧсоу męsu |
мѧсѣхъ męsěxŭ |
| vocative | мѧсо męso |
мѧсѣ męsě |
мѧса męsa |