самарѣнинъ
Old Church Slavonic
Noun
самарѣнинъ • (samarěninŭ) m
Declension
| singular | dual | plural | |
|---|---|---|---|
| nominative | самарѣнинъ samarěninŭ |
самарѣнина samarěnina |
самарѣне samarěne |
| genitive | самарѣнина samarěnina |
самарѣниноу samarěninu |
самарѣнъ samarěnŭ |
| dative | самарѣниноу samarěninu |
самарѣнинома samarěninoma |
самарѣньмъ samarěnĭmŭ |
| accusative | самарѣнинъ samarěninŭ |
самарѣнина samarěnina |
самарѣнꙑ samarěny |
| instrumental | самарѣниномь samarěninomĭ |
самарѣнинома samarěninoma |
самарѣнꙑ samarěny |
| locative | самарѣнинѣ samarěnině |
самарѣниноу samarěninu |
самарѣньхъ samarěnĭxŭ |
| vocative | самарѣнине samarěnine |
самарѣнина samarěnina |
самарѣне samarěne |
Derived terms
- самарѣнꙑн҄и (samarěnynʹi)
References
- Старославянский словарь (по рукописям X-XI веков), Русский язык, Москва 1994