كشف

See also: کشف and ك ش ف

Arabic

Etymology 1

    Root
    ك ش ف (k š f)
    13 terms

    Verb

    كَشَفَ • (kašafa) I (non-past يَكْشِفُ (yakšifu), verbal noun كَشْف (kašf) or كَشِفَة (kašifa))

    1. to remove, to uncover, to reveal
    2. to publish, to communicate
    3. to expose
    4. to investigate (the facts of a case)
    5. to reconnoiter
    6. to visit (عَلَى (ʕalā) a sick person)
    7. (construed with عَن (ʕan)) to remove, to relieve, to lift off of or pick up something from another thing, to free or let out
    Conjugation
    Conjugation of كَشَفَ (I, sound, a ~ i, full passive, verbal nouns كَشْف, كَشِفَة)
    verbal noun
    الْمَصْدَر
    كَشْف, كَشِفَة
    kašf, kašifa
    active participle
    اِسْم الْفَاعِل
    كَاشِف
    kāšif
    passive participle
    اِسْم الْمَفْعُول
    مَكْشُوف
    makšūf
    active voice
    الْفِعْل الْمَعْلُوم
    singular
    الْمُفْرَد
    dual
    الْمُثَنَّى
    plural
    الْجَمْع
    1st person
    الْمُتَكَلِّم
    2nd person
    الْمُخَاطَب
    3rd person
    الْغَائِب
    2nd person
    الْمُخَاطَب
    3rd person
    الْغَائِب
    1st person
    الْمُتَكَلِّم
    2nd person
    الْمُخَاطَب
    3rd person
    الْغَائِب
    past (perfect) indicative
    الْمَاضِي
    m كَشَفْتُ
    kašaftu
    كَشَفْتَ
    kašafta
    كَشَفَ
    kašafa
    كَشَفْتُمَا
    kašaftumā
    كَشَفَا
    kašafā
    كَشَفْنَا
    kašafnā
    كَشَفْتُمْ
    kašaftum
    كَشَفُوا
    kašafū
    f كَشَفْتِ
    kašafti
    كَشَفَتْ
    kašafat
    كَشَفَتَا
    kašafatā
    كَشَفْتُنَّ
    kašaftunna
    كَشَفْنَ
    kašafna
    non-past (imperfect) indicative
    الْمُضَارِع الْمَرْفُوع
    m أَكْشِفُ
    ʔakšifu
    تَكْشِفُ
    takšifu
    يَكْشِفُ
    yakšifu
    تَكْشِفَانِ
    takšifāni
    يَكْشِفَانِ
    yakšifāni
    نَكْشِفُ
    nakšifu
    تَكْشِفُونَ
    takšifūna
    يَكْشِفُونَ
    yakšifūna
    f تَكْشِفِينَ
    takšifīna
    تَكْشِفُ
    takšifu
    تَكْشِفَانِ
    takšifāni
    تَكْشِفْنَ
    takšifna
    يَكْشِفْنَ
    yakšifna
    subjunctive
    الْمُضَارِع الْمَنْصُوب
    m أَكْشِفَ
    ʔakšifa
    تَكْشِفَ
    takšifa
    يَكْشِفَ
    yakšifa
    تَكْشِفَا
    takšifā
    يَكْشِفَا
    yakšifā
    نَكْشِفَ
    nakšifa
    تَكْشِفُوا
    takšifū
    يَكْشِفُوا
    yakšifū
    f تَكْشِفِي
    takšifī
    تَكْشِفَ
    takšifa
    تَكْشِفَا
    takšifā
    تَكْشِفْنَ
    takšifna
    يَكْشِفْنَ
    yakšifna
    jussive
    الْمُضَارِع الْمَجْزُوم
    m أَكْشِفْ
    ʔakšif
    تَكْشِفْ
    takšif
    يَكْشِفْ
    yakšif
    تَكْشِفَا
    takšifā
    يَكْشِفَا
    yakšifā
    نَكْشِفْ
    nakšif
    تَكْشِفُوا
    takšifū
    يَكْشِفُوا
    yakšifū
    f تَكْشِفِي
    takšifī
    تَكْشِفْ
    takšif
    تَكْشِفَا
    takšifā
    تَكْشِفْنَ
    takšifna
    يَكْشِفْنَ
    yakšifna
    imperative
    الْأَمْر
    m اِكْشِفْ
    ikšif
    اِكْشِفَا
    ikšifā
    اِكْشِفُوا
    ikšifū
    f اِكْشِفِي
    ikšifī
    اِكْشِفْنَ
    ikšifna
    passive voice
    الْفِعْل الْمَجْهُول
    singular
    الْمُفْرَد
    dual
    الْمُثَنَّى
    plural
    الْجَمْع
    1st person
    الْمُتَكَلِّم
    2nd person
    الْمُخَاطَب
    3rd person
    الْغَائِب
    2nd person
    الْمُخَاطَب
    3rd person
    الْغَائِب
    1st person
    الْمُتَكَلِّم
    2nd person
    الْمُخَاطَب
    3rd person
    الْغَائِب
    past (perfect) indicative
    الْمَاضِي
    m كُشِفْتُ
    kušiftu
    كُشِفْتَ
    kušifta
    كُشِفَ
    kušifa
    كُشِفْتُمَا
    kušiftumā
    كُشِفَا
    kušifā
    كُشِفْنَا
    kušifnā
    كُشِفْتُمْ
    kušiftum
    كُشِفُوا
    kušifū
    f كُشِفْتِ
    kušifti
    كُشِفَتْ
    kušifat
    كُشِفَتَا
    kušifatā
    كُشِفْتُنَّ
    kušiftunna
    كُشِفْنَ
    kušifna
    non-past (imperfect) indicative
    الْمُضَارِع الْمَرْفُوع
    m أُكْشَفُ
    ʔukšafu
    تُكْشَفُ
    tukšafu
    يُكْشَفُ
    yukšafu
    تُكْشَفَانِ
    tukšafāni
    يُكْشَفَانِ
    yukšafāni
    نُكْشَفُ
    nukšafu
    تُكْشَفُونَ
    tukšafūna
    يُكْشَفُونَ
    yukšafūna
    f تُكْشَفِينَ
    tukšafīna
    تُكْشَفُ
    tukšafu
    تُكْشَفَانِ
    tukšafāni
    تُكْشَفْنَ
    tukšafna
    يُكْشَفْنَ
    yukšafna
    subjunctive
    الْمُضَارِع الْمَنْصُوب
    m أُكْشَفَ
    ʔukšafa
    تُكْشَفَ
    tukšafa
    يُكْشَفَ
    yukšafa
    تُكْشَفَا
    tukšafā
    يُكْشَفَا
    yukšafā
    نُكْشَفَ
    nukšafa
    تُكْشَفُوا
    tukšafū
    يُكْشَفُوا
    yukšafū
    f تُكْشَفِي
    tukšafī
    تُكْشَفَ
    tukšafa
    تُكْشَفَا
    tukšafā
    تُكْشَفْنَ
    tukšafna
    يُكْشَفْنَ
    yukšafna
    jussive
    الْمُضَارِع الْمَجْزُوم
    m أُكْشَفْ
    ʔukšaf
    تُكْشَفْ
    tukšaf
    يُكْشَفْ
    yukšaf
    تُكْشَفَا
    tukšafā
    يُكْشَفَا
    yukšafā
    نُكْشَفْ
    nukšaf
    تُكْشَفُوا
    tukšafū
    يُكْشَفُوا
    yukšafū
    f تُكْشَفِي
    tukšafī
    تُكْشَفْ
    tukšaf
    تُكْشَفَا
    tukšafā
    تُكْشَفْنَ
    tukšafna
    يُكْشَفْنَ
    yukšafna
    References

    Etymology 2

    Noun

    كَشْف • (kašfm

    1. verbal noun of كَشَفَ (kašafa) (form I)
    Declension
    Declension of noun كَشْف (kašf)
    singular basic singular triptote
    indefinite definite construct
    informal كَشْف
    kašf
    الْكَشْف
    al-kašf
    كَشْف
    kašf
    nominative كَشْفٌ
    kašfun
    الْكَشْفُ
    al-kašfu
    كَشْفُ
    kašfu
    accusative كَشْفًا
    kašfan
    الْكَشْفَ
    al-kašfa
    كَشْفَ
    kašfa
    genitive كَشْفٍ
    kašfin
    الْكَشْفِ
    al-kašfi
    كَشْفِ
    kašfi
    Descendants
    • Azerbaijani: kəşf
    • Northern Kurdish: keşf
    • Ottoman Turkish: كشف (keşf, keşif)
      • Turkish: keşif
      • Armenian: քէշֆ (kʻēšf), քէֆշ (kʻēfš)
    • Persian: کشف (kašf)
    • Swahili: kashfa
    • Tatar: кәшеф (käşef), käşef
    • Uyghur: كەشپ (keshp)
    • Uzbek: kashf

    Ottoman Turkish

    Etymology 1

    Borrowed from Arabic كَشْف (kašf, discovery).

    Noun

    كشف • (keşf or keşif) (definite accusative كشفی (keşfi), plural كشفیات (keşfiyyât))

    1. revelation, exposure, disclosure, the act of exposing or uncovering something, such as a scandal
      Synonym: افشا (ifşâ)
    2. discovery, finding, unearthing, the act or instance of discovering or finding something new by chance
    3. investigation, inquiry, quest, an especially patient or thorough examination in order to ascertain facts
      Synonym: بحث (bahs, bahis)
    4. (finance) valuation, estimating, the determination of the economic value, worth, or price of something
    5. (military) reconnaissance, recon, the act of scouting or exploring by military forces to gain information
    Derived terms
    • كشف ایتمك (keşf etmek, to uncover)
    • كشف دفتری (keşif defteri, cost estimate)
    • كشف عورت (keşf-i ʼâvret, indecent exposure)
    • كشف غیوب (keşf-i guyub, oneiromancy)
    • كشف محلی (keşf-i mahalli, home visit)
    • كشفنامه (keşifnâme, verbal process)
    Descendants
    • Turkish: keşif
    • Armenian: քէշֆ (kʻēšf), քէֆշ (kʻēfš)

    Further reading

    Etymology 2

    Borrowed from Persian کشف (kašaf, tortoise, turtle), from Middle Persian [Book Pahlavi needed] (kšwk' /⁠kašawag⁠/, tortoise), ultimately from Proto-Iranian *kacyápah.

    Noun

    كشف • (keşef) (definite accusative كشفی (keşefi), plural كشفلر (keşefler))

    1. tortoise, turtle, terrapin, any reptile of the order Testudines, characterised by a protective shell enclosing its body
      Synonyms: طوسبغه (tosbağa), قاپلو بغه (kaplı bağa)
    2. (astrology) Cancer, the zodiac sign for the crab, ruled by the Moon and covering June 22–July 22 or July 16–August 15
    Descendants
    • Turkish: keşef

    Further reading

    South Levantine Arabic

    Root
    ك ش ف
    2 terms

    Etymology

    From Arabic كَشَفَ (kašafa).

    Pronunciation

    • IPA(key): /ka.ʃaf/, [ˈka.ʃaf]
    • Audio (al-Lidd):(file)

    Verb

    كشف • (kašaf) I (present بكشف (bikšif))

    1. to reveal, to expose, to uncover
    2. to discover

    Conjugation

    Conjugation of كشف
    singular plural
    1st person 2nd person 3rd person 1st person 2nd person 3rd person
    past m كشفت (kašaft) كشفت (kašaft) كشف (kašaf) كشفنا (kašafna) كشفتو (kašaftu) كشفو (kašafu)
    f كشفتي (kašafti) كشفت (kašfat)
    present m بكشف (bakšif) بتكشف (btikšif) بكشف (bikšif) منكشف (mnikšif) بتكشفو (btikšifu) بكشفو (bikšifu)
    f بتكشفي (btikšifi) بتكشف (btikšif)
    subjunctive m أكشف (ʔakšif) تكشف (tikšif) يكشف (yikšif) نكشف (nikšif) تكشفو (tikšifu) يكشفو (yikšifu)
    f تكشفي (tikšifi) تكشف (tikšif)
    imperative m اكشف (ikšif) اكشفو (ikšifu)
    f اكشفي (ikšifi)