ஒற்றுமை
Tamil
Etymology
Inherited from Proto-Dravidian *o(n)ṯṯu-may, equivalent to ஒன்று (oṉṟu) + -மை (-mai). See also ஒருமை (orumai).
Pronunciation
- IPA(key): /orːumai/, [otrumai]
Noun
ஒற்றுமை • (oṟṟumai)
Declension
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | oṟṟumai |
ஒற்றுமைகள் oṟṟumaikaḷ |
| vocative | ஒற்றுமையே oṟṟumaiyē |
ஒற்றுமைகளே oṟṟumaikaḷē |
| accusative | ஒற்றுமையை oṟṟumaiyai |
ஒற்றுமைகளை oṟṟumaikaḷai |
| dative | ஒற்றுமைக்கு oṟṟumaikku |
ஒற்றுமைகளுக்கு oṟṟumaikaḷukku |
| benefactive | ஒற்றுமைக்காக oṟṟumaikkāka |
ஒற்றுமைகளுக்காக oṟṟumaikaḷukkāka |
| genitive 1 | ஒற்றுமையுடைய oṟṟumaiyuṭaiya |
ஒற்றுமைகளுடைய oṟṟumaikaḷuṭaiya |
| genitive 2 | ஒற்றுமையின் oṟṟumaiyiṉ |
ஒற்றுமைகளின் oṟṟumaikaḷiṉ |
| locative 1 | ஒற்றுமையில் oṟṟumaiyil |
ஒற்றுமைகளில் oṟṟumaikaḷil |
| locative 2 | ஒற்றுமையிடம் oṟṟumaiyiṭam |
ஒற்றுமைகளிடம் oṟṟumaikaḷiṭam |
| sociative 1 | ஒற்றுமையோடு oṟṟumaiyōṭu |
ஒற்றுமைகளோடு oṟṟumaikaḷōṭu |
| sociative 2 | ஒற்றுமையுடன் oṟṟumaiyuṭaṉ |
ஒற்றுமைகளுடன் oṟṟumaikaḷuṭaṉ |
| instrumental | ஒற்றுமையால் oṟṟumaiyāl |
ஒற்றுமைகளால் oṟṟumaikaḷāl |
| ablative | ஒற்றுமையிலிருந்து oṟṟumaiyiliruntu |
ஒற்றுமைகளிலிருந்து oṟṟumaikaḷiliruntu |