வேலைக்காரன்

Tamil

Etymology

வேலை (vēlai) +‎ -காரன் (-kāraṉ)

Pronunciation

  • IPA(key): /ʋeːlaikːaːɾan/

Noun

வேலைக்காரன் • (vēlaikkāraṉ) (masculine)

  1. worker, workman, laborer
  2. skilled worker

Declension

ṉ-stem declension of வேலைக்காரன் (vēlaikkāraṉ)
singular plural
nominative
vēlaikkāraṉ
வேலைக்காரர்கள்
vēlaikkārarkaḷ
vocative வேலைக்காரனே
vēlaikkāraṉē
வேலைக்காரர்களே
vēlaikkārarkaḷē
accusative வேலைக்காரனை
vēlaikkāraṉai
வேலைக்காரர்களை
vēlaikkārarkaḷai
dative வேலைக்காரனுக்கு
vēlaikkāraṉukku
வேலைக்காரர்களுக்கு
vēlaikkārarkaḷukku
benefactive வேலைக்காரனுக்காக
vēlaikkāraṉukkāka
வேலைக்காரர்களுக்காக
vēlaikkārarkaḷukkāka
genitive 1 வேலைக்காரனுடைய
vēlaikkāraṉuṭaiya
வேலைக்காரர்களுடைய
vēlaikkārarkaḷuṭaiya
genitive 2 வேலைக்காரனின்
vēlaikkāraṉiṉ
வேலைக்காரர்களின்
vēlaikkārarkaḷiṉ
locative 1 வேலைக்காரனில்
vēlaikkāraṉil
வேலைக்காரர்களில்
vēlaikkārarkaḷil
locative 2 வேலைக்காரனிடம்
vēlaikkāraṉiṭam
வேலைக்காரர்களிடம்
vēlaikkārarkaḷiṭam
sociative 1 வேலைக்காரனோடு
vēlaikkāraṉōṭu
வேலைக்காரர்களோடு
vēlaikkārarkaḷōṭu
sociative 2 வேலைக்காரனுடன்
vēlaikkāraṉuṭaṉ
வேலைக்காரர்களுடன்
vēlaikkārarkaḷuṭaṉ
instrumental வேலைக்காரனால்
vēlaikkāraṉāl
வேலைக்காரர்களால்
vēlaikkārarkaḷāl
ablative வேலைக்காரனிலிருந்து
vēlaikkāraṉiliruntu
வேலைக்காரர்களிலிருந்து
vēlaikkārarkaḷiliruntu

References