Reconstruction:Proto-Germanic/flutô
Proto-Germanic
Etymology
A nominal formation from *fleutaną (“to float”).[1]
Pronunciation
- IPA(key): /ˈɸlu.tɔːː/
Noun
*flutô m
Inflection
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | *flutô | *flutaniz |
| vocative | *flutô | *flutaniz |
| accusative | *flutanų | *flutanunz |
| genitive | *flutiniz | *flutanǫ̂ |
| dative | *flutini | *flutammaz |
| instrumental | *flutinē | *flutammiz |
Related terms
Descendants
References
- ^ Vladimir Orel (2003) “*flutōn”, in A Handbook of Germanic Etymology[1], Leiden, Boston: Brill, →ISBN, page 109