abstrahēt

See also: abstrahet

Latvian

Etymology

Ultimately from Latin abstrahō +‎ -ēt.

Pronunciation

  • IPA(key): [abstɾaheːt]
  • Audio:(file)

Verb

abstrahēt (transitive, 2nd conjugation, present abstrahēju, abstrahē, abstrahē, past abstrahēju)

  1. (transitive) to abstract (to produce an abstraction, abstract ideas; to generalize)
    Es visu informāciju abstrahēju no skolotāja paskaidrojuma. ― I abstracted all the information from the teacher's explanation.

Conjugation

Conjugation of abstrahēt
indicative (īstenības izteiksme) imperative
(pavēles izteiksme)
present
(tagadne) 		past
(pagātne) 		future
(nākotne)
1st person sg es abstrahēju abstrahēju abstrahēšu —
2nd person sg tu abstrahē abstrahēji abstrahēsi abstrahē
3rd person sg viņš, viņa abstrahē abstrahēja abstrahēs lai abstrahē
1st person pl mēs abstrahējam abstrahējām abstrahēsim abstrahēsim
2nd person pl jūs abstrahējat abstrahējāt abstrahēsiet,
abstrahēsit 		abstrahējiet
3rd person pl viņi, viņas abstrahē abstrahēja abstrahēs lai abstrahē
renarrative (atstāstījuma izteiksme) participles (divdabji)
present abstrahējot present active 1 (adj.) abstrahējošs
past esot abstrahējis present active 2 (adv.) abstrahēdams
future abstrahēšot present active 3 (adv.) abstrahējot
imperative lai abstrahējot present active 4 (obj.) abstrahējam
conditional (vēlējuma izteiksme) past active abstrahējis
present abstrahētu present passive abstrahējams
past būtu abstrahējis past passive abstrahēts
debitive (vajadzības izteiksme) nominal forms
indicative (būt) jāabstrahē infinitive (nenoteiksme) abstrahēt
conjunctive 1 esot jāabstrahē negative infinitive neabstrahēt
conjunctive 2 jāabstrahējot verbal noun abstrahēšana

References

This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.