abusivus

Latin

Etymology

From abūtor (“to waste, squander; misuse”) +‎ -īvus.

Pronunciation

Adjective

abūsīvus (feminine abūsīva, neuter abūsīvum); first/second-declension adjective

  1. misused

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative abūsīvus abūsīva abūsīvum abūsīvī abūsīvae abūsīva
genitive abūsīvī abūsīvae abūsīvī abūsīvōrum abūsīvārum abūsīvōrum
dative abūsīvō abūsīvae abūsīvō abūsīvīs
accusative abūsīvum abūsīvam abūsīvum abūsīvōs abūsīvās abūsīva
ablative abūsīvō abūsīvā abūsīvō abūsīvīs
vocative abūsīve abūsīva abūsīvum abūsīvī abūsīvae abūsīva

Descendants

  • English: abusive
  • French: abusif
  • Old Occitan: abusiu
  • Old Galician-Portuguese: abusivo
  • Romanian: abuziv
  • Spanish: abusivo

References

  • “abusivus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • abusivus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.