adiunctivus

Latin

Etymology

From adiungō (“to adjoin”) +‎ -īvus.

Pronunciation

Adjective

adiūnctīvus (feminine adiūnctīva, neuter adiūnctīvum); first/second-declension adjective

  1. joined, added
  2. adjectival

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative adiūnctīvus adiūnctīva adiūnctīvum adiūnctīvī adiūnctīvae adiūnctīva
genitive adiūnctīvī adiūnctīvae adiūnctīvī adiūnctīvōrum adiūnctīvārum adiūnctīvōrum
dative adiūnctīvō adiūnctīvae adiūnctīvō adiūnctīvīs
accusative adiūnctīvum adiūnctīvam adiūnctīvum adiūnctīvōs adiūnctīvās adiūnctīva
ablative adiūnctīvō adiūnctīvā adiūnctīvō adiūnctīvīs
vocative adiūnctīve adiūnctīva adiūnctīvum adiūnctīvī adiūnctīvae adiūnctīva
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.