adunatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of adūnō

Participle

adūnātus (feminine adūnāta, neuter adūnātum); first/second-declension participle

  1. united

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative adūnātus adūnāta adūnātum adūnātī adūnātae adūnāta
genitive adūnātī adūnātae adūnātī adūnātōrum adūnātārum adūnātōrum
dative adūnātō adūnātae adūnātō adūnātīs
accusative adūnātum adūnātam adūnātum adūnātōs adūnātās adūnāta
ablative adūnātō adūnātā adūnātō adūnātīs
vocative adūnāte adūnāta adūnātum adūnātī adūnātae adūnāta

References

This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.