arrecturus

Latin

Etymology

Future active participle of arrigō

Participle

arrēctūrus (feminine arrēctūra, neuter arrēctūrum); first/second-declension participle

  1. about to erect

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative arrēctūrus arrēctūra arrēctūrum arrēctūrī arrēctūrae arrēctūra
genitive arrēctūrī arrēctūrae arrēctūrī arrēctūrōrum arrēctūrārum arrēctūrōrum
dative arrēctūrō arrēctūrae arrēctūrō arrēctūrīs
accusative arrēctūrum arrēctūram arrēctūrum arrēctūrōs arrēctūrās arrēctūra
ablative arrēctūrō arrēctūrā arrēctūrō arrēctūrīs
vocative arrēctūre arrēctūra arrēctūrum arrēctūrī arrēctūrae arrēctūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.