blondinus
Latin
Pronunciation
- (Classical Latin) IPA(key): [ˈbɫɔn.dɪ.nʊs]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): [ˈblɔn̪.d̪i.nus]
Adjective
blondinus (feminine blondina, neuter blondinum); first/second-declension adjective
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | blondinus | blondina | blondinum | blondinī | blondinae | blondina | |
| genitive | blondinī | blondinae | blondinī | blondinōrum | blondinārum | blondinōrum | |
| dative | blondinō | blondinae | blondinō | blondinīs | |||
| accusative | blondinum | blondinam | blondinum | blondinōs | blondinās | blondina | |
| ablative | blondinō | blondinā | blondinō | blondinīs | |||
| vocative | blondine | blondina | blondinum | blondinī | blondinae | blondina | |
See also
| albus, candidus, subalbus, niveus, cēreus, marmoreus, eburneus, cānus, blancus (ML.) | glaucus, rāvus, pullus, cinereus, cinerāceus, plumbeus, grīseus (ML. or NL.) | niger, āter, piceus, furvus |
| ruber, rūbidus, rūfus, rubicundus, russus, rubrīcus, pūniceus, murrinus, mulleus; cocceus, coccīnus, badius | rutilus, armeniacus, aurantius, aurantiacus; fuscus, suffuscus, colōrius, cervīnus, spādīx, castaneus, aquilus, fulvus, brunneus (ML.) | flāvus, sufflāvus, flāvidus, fulvus, lūteus, gilvus, helvus, croceus, pallidus, blondinus (ML.) |
| galbus, galbinus, lūridus | viridis | prasinus |
| cȳaneus | caeruleus, azurīnus (ML.), caesius, blāvus (LL.) | glaucus; līvidus; venetus |
| violāceus, ianthinus, balaustīnus (NL.) | ostrīnus, amethystīnus | purpureus, ātropurpureus, roseus, rosāceus |
References
- "blondinus", in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)