cacatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of cacō (“defecate, shit”).
Participle
cacātus (feminine cacāta, neuter cacātum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | cacātus | cacāta | cacātum | cacātī | cacātae | cacāta | |
| genitive | cacātī | cacātae | cacātī | cacātōrum | cacātārum | cacātōrum | |
| dative | cacātō | cacātae | cacātō | cacātīs | |||
| accusative | cacātum | cacātam | cacātum | cacātōs | cacātās | cacāta | |
| ablative | cacātō | cacātā | cacātō | cacātīs | |||
| vocative | cacāte | cacāta | cacātum | cacātī | cacātae | cacāta | |