cacuminatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of cacūminō

Participle

cacūminātus (feminine cacūmināta, neuter cacūminātum); first/second-declension participle

  1. pointed

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative cacūminātus cacūmināta cacūminātum cacūminātī cacūminātae cacūmināta
genitive cacūminātī cacūminātae cacūminātī cacūminātōrum cacūminātārum cacūminātōrum
dative cacūminātō cacūminātae cacūminātō cacūminātīs
accusative cacūminātum cacūminātam cacūminātum cacūminātōs cacūminātās cacūmināta
ablative cacūminātō cacūminātā cacūminātō cacūminātīs
vocative cacūmināte cacūmināta cacūminātum cacūminātī cacūminātae cacūmināta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.