calcatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of calcō
Participle
calcātus (feminine calcāta, neuter calcātum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | calcātus | calcāta | calcātum | calcātī | calcātae | calcāta | |
| genitive | calcātī | calcātae | calcātī | calcātōrum | calcātārum | calcātōrum | |
| dative | calcātō | calcātae | calcātō | calcātīs | |||
| accusative | calcātum | calcātam | calcātum | calcātōs | calcātās | calcāta | |
| ablative | calcātō | calcātā | calcātō | calcātīs | |||
| vocative | calcāte | calcāta | calcātum | calcātī | calcātae | calcāta | |
Descendants
- → English: calcate
References
- “calcatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “calcatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers