cibaturus

Latin

Etymology

Future active participle of cibō.

Participle

cibātūrus (feminine cibātūra, neuter cibātūrum); first/second-declension participle

  1. about to feed

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative cibātūrus cibātūra cibātūrum cibātūrī cibātūrae cibātūra
genitive cibātūrī cibātūrae cibātūrī cibātūrōrum cibātūrārum cibātūrōrum
dative cibātūrō cibātūrae cibātūrō cibātūrīs
accusative cibātūrum cibātūram cibātūrum cibātūrōs cibātūrās cibātūra
ablative cibātūrō cibātūrā cibātūrō cibātūrīs
vocative cibātūre cibātūra cibātūrum cibātūrī cibātūrae cibātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.