clamitatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of clāmitō.

Participle

clāmitātus (feminine clāmitāta, neuter clāmitātum); first/second-declension participle

  1. yelled

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative clāmitātus clāmitāta clāmitātum clāmitātī clāmitātae clāmitāta
genitive clāmitātī clāmitātae clāmitātī clāmitātōrum clāmitātārum clāmitātōrum
dative clāmitātō clāmitātae clāmitātō clāmitātīs
accusative clāmitātum clāmitātam clāmitātum clāmitātōs clāmitātās clāmitāta
ablative clāmitātō clāmitātā clāmitātō clāmitātīs
vocative clāmitāte clāmitāta clāmitātum clāmitātī clāmitātae clāmitāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.