commigratus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of commigrō (“migrate, move to a place with the personal effects”).
Participle
commigrātus (feminine commigrāta, neuter commigrātum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | commigrātus | commigrāta | commigrātum | commigrātī | commigrātae | commigrāta | |
| genitive | commigrātī | commigrātae | commigrātī | commigrātōrum | commigrātārum | commigrātōrum | |
| dative | commigrātō | commigrātae | commigrātō | commigrātīs | |||
| accusative | commigrātum | commigrātam | commigrātum | commigrātōs | commigrātās | commigrāta | |
| ablative | commigrātō | commigrātā | commigrātō | commigrātīs | |||
| vocative | commigrāte | commigrāta | commigrātum | commigrātī | commigrātae | commigrāta | |