comminatus

Latin

Etymology

Perfect participle of comminor

Participle

comminātus (feminine commināta, neuter comminātum); first/second-declension participle

  1. threatened, menaced

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative comminātus commināta comminātum comminātī comminātae commināta
genitive comminātī comminātae comminātī comminātōrum comminātārum comminātōrum
dative comminātō comminātae comminātō comminātīs
accusative comminātum comminātam comminātum comminātōs comminātās commināta
ablative comminātō comminātā comminātō comminātīs
vocative commināte commināta comminātum comminātī comminātae commināta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.