compensativus

Latin

Etymology

From compēnsō +‎ -īvus.

Pronunciation

Adjective

compēnsātīvus (feminine compēnsātīva, neuter compēnsātīvum); first/second-declension adjective

  1. compensatory

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative compēnsātīvus compēnsātīva compēnsātīvum compēnsātīvī compēnsātīvae compēnsātīva
genitive compēnsātīvī compēnsātīvae compēnsātīvī compēnsātīvōrum compēnsātīvārum compēnsātīvōrum
dative compēnsātīvō compēnsātīvae compēnsātīvō compēnsātīvīs
accusative compēnsātīvum compēnsātīvam compēnsātīvum compēnsātīvōs compēnsātīvās compēnsātīva
ablative compēnsātīvō compēnsātīvā compēnsātīvō compēnsātīvīs
vocative compēnsātīve compēnsātīva compēnsātīvum compēnsātīvī compēnsātīvae compēnsātīva

References

This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.