conputatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of conputō.
Participle
conputātus (feminine conputāta, neuter conputātum); first/second-declension participle
- alternative form of computatus
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | conputātus | conputāta | conputātum | conputātī | conputātae | conputāta | |
| genitive | conputātī | conputātae | conputātī | conputātōrum | conputātārum | conputātōrum | |
| dative | conputātō | conputātae | conputātō | conputātīs | |||
| accusative | conputātum | conputātam | conputātum | conputātōs | conputātās | conputāta | |
| ablative | conputātō | conputātā | conputātō | conputātīs | |||
| vocative | conputāte | conputāta | conputātum | conputātī | conputātae | conputāta | |