crepitatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of crepitō.

Participle

crepitātus (feminine crepitāta, neuter crepitātum); first/second-declension participle

  1. rattled

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative crepitātus crepitāta crepitātum crepitātī crepitātae crepitāta
genitive crepitātī crepitātae crepitātī crepitātōrum crepitātārum crepitātōrum
dative crepitātō crepitātae crepitātō crepitātīs
accusative crepitātum crepitātam crepitātum crepitātōs crepitātās crepitāta
ablative crepitātō crepitātā crepitātō crepitātīs
vocative crepitāte crepitāta crepitātum crepitātī crepitātae crepitāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.