cupiturus

Latin

Etymology

Future active participle of cupiō.

Participle

cupītūrus (feminine cupītūra, neuter cupītūrum); first/second-declension participle

  1. about to be desired

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative cupītūrus cupītūra cupītūrum cupītūrī cupītūrae cupītūra
genitive cupītūrī cupītūrae cupītūrī cupītūrōrum cupītūrārum cupītūrōrum
dative cupītūrō cupītūrae cupītūrō cupītūrīs
accusative cupītūrum cupītūram cupītūrum cupītūrōs cupītūrās cupītūra
ablative cupītūrō cupītūrā cupītūrō cupītūrīs
vocative cupītūre cupītūra cupītūrum cupītūrī cupītūrae cupītūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.