declamatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dēclāmō.

Participle

dēclāmātus (feminine dēclāmāta, neuter dēclāmātum); first/second-declension participle

  1. declaimed

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative dēclāmātus dēclāmāta dēclāmātum dēclāmātī dēclāmātae dēclāmāta
genitive dēclāmātī dēclāmātae dēclāmātī dēclāmātōrum dēclāmātārum dēclāmātōrum
dative dēclāmātō dēclāmātae dēclāmātō dēclāmātīs
accusative dēclāmātum dēclāmātam dēclāmātum dēclāmātōs dēclāmātās dēclāmāta
ablative dēclāmātō dēclāmātā dēclāmātō dēclāmātīs
vocative dēclāmāte dēclāmāta dēclāmātum dēclāmātī dēclāmātae dēclāmāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.