depletus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dēpleō

Participle

dēplētus (feminine dēplēta, neuter dēplētum); first/second-declension participle

  1. empty

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative dēplētus dēplēta dēplētum dēplētī dēplētae dēplēta
genitive dēplētī dēplētae dēplētī dēplētōrum dēplētārum dēplētōrum
dative dēplētō dēplētae dēplētō dēplētīs
accusative dēplētum dēplētam dēplētum dēplētōs dēplētās dēplēta
ablative dēplētō dēplētā dēplētō dēplētīs
vocative dēplēte dēplēta dēplētum dēplētī dēplētae dēplēta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.