determinatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dēterminō.

Participle

dēterminātus (feminine dētermināta, neuter dēterminātum); first/second-declension participle

  1. delimited, confined, defined, designated

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative dēterminātus dētermināta dēterminātum dēterminātī dēterminātae dētermināta
genitive dēterminātī dēterminātae dēterminātī dēterminātōrum dēterminātārum dēterminātōrum
dative dēterminātō dēterminātae dēterminātō dēterminātīs
accusative dēterminātum dēterminātam dēterminātum dēterminātōs dēterminātās dētermināta
ablative dēterminātō dēterminātā dēterminātō dēterminātīs
vocative dētermināte dētermināta dēterminātum dēterminātī dēterminātae dētermināta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.