devirginatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dēvirginō

Participle

dēvirginātus (feminine dēvirgināta, neuter dēvirginātum); first/second-declension participle

  1. deflowered

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative dēvirginātus dēvirgināta dēvirginātum dēvirginātī dēvirginātae dēvirgināta
genitive dēvirginātī dēvirginātae dēvirginātī dēvirginātōrum dēvirginātārum dēvirginātōrum
dative dēvirginātō dēvirginātae dēvirginātō dēvirginātīs
accusative dēvirginātum dēvirginātam dēvirginātum dēvirginātōs dēvirginātās dēvirgināta
ablative dēvirginātō dēvirginātā dēvirginātō dēvirginātīs
vocative dēvirgināte dēvirgināta dēvirginātum dēvirginātī dēvirginātae dēvirgināta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.