devitatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dēvītō

Participle

dēvītātus (feminine dēvītāta, neuter dēvītātum); first/second-declension participle

  1. avoided

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative dēvītātus dēvītāta dēvītātum dēvītātī dēvītātae dēvītāta
genitive dēvītātī dēvītātae dēvītātī dēvītātōrum dēvītātārum dēvītātōrum
dative dēvītātō dēvītātae dēvītātō dēvītātīs
accusative dēvītātum dēvītātam dēvītātum dēvītātōs dēvītātās dēvītāta
ablative dēvītātō dēvītātā dēvītātō dēvītātīs
vocative dēvītāte dēvītāta dēvītātum dēvītātī dēvītātae dēvītāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.