devoratus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dēvorō.

Participle

dēvorātus (feminine dēvorāta, neuter dēvorātum); first/second-declension participle

  1. swallowed, devoured
  2. absorbed
  3. consumed

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative dēvorātus dēvorāta dēvorātum dēvorātī dēvorātae dēvorāta
genitive dēvorātī dēvorātae dēvorātī dēvorātōrum dēvorātārum dēvorātōrum
dative dēvorātō dēvorātae dēvorātō dēvorātīs
accusative dēvorātum dēvorātam dēvorātum dēvorātōs dēvorātās dēvorāta
ablative dēvorātō dēvorātā dēvorātō dēvorātīs
vocative dēvorāte dēvorāta dēvorātum dēvorātī dēvorātae dēvorāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.