diditurus

Latin

Etymology

Future active participle of dīdō

Participle

dīditūrus (feminine dīditūra, neuter dīditūrum); first/second-declension participle

  1. about to distribute

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative dīditūrus dīditūra dīditūrum dīditūrī dīditūrae dīditūra
genitive dīditūrī dīditūrae dīditūrī dīditūrōrum dīditūrārum dīditūrōrum
dative dīditūrō dīditūrae dīditūrō dīditūrīs
accusative dīditūrum dīditūram dīditūrum dīditūrōs dīditūrās dīditūra
ablative dīditūrō dīditūrā dīditūrō dīditūrīs
vocative dīditūre dīditūra dīditūrum dīditūrī dīditūrae dīditūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.