dilapsus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of dīlābor.
Participle
dīlāpsus (feminine dīlāpsa, neuter dīlāpsum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dīlāpsus | dīlāpsa | dīlāpsum | dīlāpsī | dīlāpsae | dīlāpsa | |
| genitive | dīlāpsī | dīlāpsae | dīlāpsī | dīlāpsōrum | dīlāpsārum | dīlāpsōrum | |
| dative | dīlāpsō | dīlāpsae | dīlāpsō | dīlāpsīs | |||
| accusative | dīlāpsum | dīlāpsam | dīlāpsum | dīlāpsōs | dīlāpsās | dīlāpsa | |
| ablative | dīlāpsō | dīlāpsā | dīlāpsō | dīlāpsīs | |||
| vocative | dīlāpse | dīlāpsa | dīlāpsum | dīlāpsī | dīlāpsae | dīlāpsa | |
References
- “dilapsus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “dilapsus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- dilapsus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.