divaricatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dīvāricō.

Participle

dīvāricātus (feminine dīvāricāta, neuter dīvāricātum); first/second-declension participle

  1. spread out

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative dīvāricātus dīvāricāta dīvāricātum dīvāricātī dīvāricātae dīvāricāta
genitive dīvāricātī dīvāricātae dīvāricātī dīvāricātōrum dīvāricātārum dīvāricātōrum
dative dīvāricātō dīvāricātae dīvāricātō dīvāricātīs
accusative dīvāricātum dīvāricātam dīvāricātum dīvāricātōs dīvāricātās dīvāricāta
ablative dīvāricātō dīvāricātā dīvāricātō dīvāricātīs
vocative dīvāricāte dīvāricāta dīvāricātum dīvāricātī dīvāricātae dīvāricāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.