effeto

See also: effetto

Latin

Etymology

ex- +‎ fētō

Pronunciation

Verb

effētō (present infinitive effētāre, perfect active effētāvī, supine effētātum); first conjugation

  1. to abolish (put out of use)

Conjugation

   Conjugation of effētō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present effētō effētās effētat effētāmus effētātis effētant
imperfect effētābam effētābās effētābat effētābāmus effētābātis effētābant
future effētābō effētābis effētābit effētābimus effētābitis effētābunt
perfect effētāvī effētāvistī effētāvit effētāvimus effētāvistis effētāvērunt,
effētāvēre
pluperfect effētāveram effētāverās effētāverat effētāverāmus effētāverātis effētāverant
future perfect effētāverō effētāveris effētāverit effētāverimus effētāveritis effētāverint
passive present effētor effētāris,
effētāre 		effētātur effētāmur effētāminī effētantur
imperfect effētābar effētābāris,
effētābāre 		effētābātur effētābāmur effētābāminī effētābantur
future effētābor effētāberis,
effētābere 		effētābitur effētābimur effētābiminī effētābuntur
perfect effētātus + present active indicative of sum
pluperfect effētātus + imperfect active indicative of sum
future perfect effētātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present effētem effētēs effētet effētēmus effētētis effētent
imperfect effētārem effētārēs effētāret effētārēmus effētārētis effētārent
perfect effētāverim effētāverīs effētāverit effētāverīmus effētāverītis effētāverint
pluperfect effētāvissem effētāvissēs effētāvisset effētāvissēmus effētāvissētis effētāvissent
passive present effēter effētēris,
effētēre 		effētētur effētēmur effētēminī effētentur
imperfect effētārer effētārēris,
effētārēre 		effētārētur effētārēmur effētārēminī effētārentur
perfect effētātus + present active subjunctive of sum
pluperfect effētātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — effētā — — effētāte —
future — effētātō effētātō — effētātōte effētantō
passive present — effētāre — — effētāminī —
future — effētātor effētātor — — effētantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present effētāre effētārī effētāns —
future effētātūrum esse effētātum īrī effētātūrus effētandus
perfect effētāvisse effētātum esse — effētātus
future perfect — effētātum fore — —
perfect potential effētātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
effētandī effētandō effētandum effētandō effētātum effētātū

Adjective

effētō

  1. dative/ablative masculine/neuter singular of effētus

References

  • “effeto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • effeto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.