elicio

Latin

Etymology

From ex- +‎ laciō.

Pronunciation

Verb

ēliciō (present infinitive ēlicere, perfect active ēlicuī or ēlē̆xī, supine ēlicitum); third conjugation iō-variant

  1. to draw or pull out or forth
  2. to entice, elicit, coax
  3. to conjure, summon (a spirit, god, etc.)

Conjugation

   Conjugation of ēliciō (third conjugation iō-variant)
indicative singular plural
first second third first second third
active present ēliciō ēlicis ēlicit ēlicimus ēlicitis ēliciunt
imperfect ēliciēbam ēliciēbās ēliciēbat ēliciēbāmus ēliciēbātis ēliciēbant
future ēliciam ēliciēs ēliciet ēliciēmus ēliciētis ēlicient
perfect ēlicuī,
ēlē̆xī 		ēlicuistī,
ēlē̆xistī 		ēlicuit,
ēlē̆xit 		ēlicuimus,
ēlē̆ximus 		ēlicuistis,
ēlē̆xistis 		ēlicuērunt,
ēlicuēre,
ēlē̆xērunt,
ēlē̆xēre
pluperfect ēlicueram,
ēlē̆xeram 		ēlicuerās,
ēlē̆xerās 		ēlicuerat,
ēlē̆xerat 		ēlicuerāmus,
ēlē̆xerāmus 		ēlicuerātis,
ēlē̆xerātis 		ēlicuerant,
ēlē̆xerant
future perfect ēlicuerō,
ēlē̆xerō 		ēlicueris,
ēlē̆xeris 		ēlicuerit,
ēlē̆xerit 		ēlicuerimus,
ēlē̆xerimus 		ēlicueritis,
ēlē̆xeritis 		ēlicuerint,
ēlē̆xerint
passive present ēlicior ēliceris,
ēlicere 		ēlicitur ēlicimur ēliciminī ēliciuntur
imperfect ēliciēbar ēliciēbāris,
ēliciēbāre 		ēliciēbātur ēliciēbāmur ēliciēbāminī ēliciēbantur
future ēliciar ēliciēris,
ēliciēre 		ēliciētur ēliciēmur ēliciēminī ēlicientur
perfect ēlicitus + present active indicative of sum
pluperfect ēlicitus + imperfect active indicative of sum
future perfect ēlicitus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present ēliciam ēliciās ēliciat ēliciāmus ēliciātis ēliciant
imperfect ēlicerem ēlicerēs ēliceret ēlicerēmus ēlicerētis ēlicerent
perfect ēlicuerim,
ēlē̆xerim 		ēlicuerīs,
ēlē̆xerīs 		ēlicuerit,
ēlē̆xerit 		ēlicuerīmus,
ēlē̆xerīmus 		ēlicuerītis,
ēlē̆xerītis 		ēlicuerint,
ēlē̆xerint
pluperfect ēlicuissem,
ēlē̆xissem 		ēlicuissēs,
ēlē̆xissēs 		ēlicuisset,
ēlē̆xisset 		ēlicuissēmus,
ēlē̆xissēmus 		ēlicuissētis,
ēlē̆xissētis 		ēlicuissent,
ēlē̆xissent
passive present ēliciar ēliciāris,
ēliciāre 		ēliciātur ēliciāmur ēliciāminī ēliciantur
imperfect ēlicerer ēlicerēris,
ēlicerēre 		ēlicerētur ēlicerēmur ēlicerēminī ēlicerentur
perfect ēlicitus + present active subjunctive of sum
pluperfect ēlicitus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — ēlice — — ēlicite —
future — ēlicitō ēlicitō — ēlicitōte ēliciuntō
passive present — ēlicere — — ēliciminī —
future — ēlicitor ēlicitor — — ēliciuntor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present ēlicere ēlicī ēliciēns —
future ēlicitūrum esse ēlicitum īrī ēlicitūrus ēliciendus,
ēliciundus
perfect ēlicuisse,
ēlē̆xisse 		ēlicitum esse — ēlicitus
future perfect — ēlicitum fore — —
perfect potential ēlicitūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
ēliciendī ēliciendō ēliciendum ēliciendō ēlicitum ēlicitū

Descendants

  • → English: elicit

References

  • “elicio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “elicio”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • elicio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  • Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎[1], London: Macmillan and Co.
    • to make a person laugh: risum elicere (more strongly excutere) alicui
    • to extract a word from some one: verbum ex aliquo elicere
    • to draw some one into an ambush: aliquem in insidias elicere, inducere
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.