enecturus

Latin

Etymology

Future active participle of ēnecō.

Participle

ēnectūrus (feminine ēnectūra, neuter ēnectūrum); first/second-declension participle

  1. about to kill

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative ēnectūrus ēnectūra ēnectūrum ēnectūrī ēnectūrae ēnectūra
genitive ēnectūrī ēnectūrae ēnectūrī ēnectūrōrum ēnectūrārum ēnectūrōrum
dative ēnectūrō ēnectūrae ēnectūrō ēnectūrīs
accusative ēnectūrum ēnectūram ēnectūrum ēnectūrōs ēnectūrās ēnectūra
ablative ēnectūrō ēnectūrā ēnectūrō ēnectūrīs
vocative ēnectūre ēnectūra ēnectūrum ēnectūrī ēnectūrae ēnectūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.