enumeratus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of ēnumerō.

Participle

ēnumerātus (feminine ēnumerāta, neuter ēnumerātum); first/second-declension participle

  1. enumerated

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative ēnumerātus ēnumerāta ēnumerātum ēnumerātī ēnumerātae ēnumerāta
genitive ēnumerātī ēnumerātae ēnumerātī ēnumerātōrum ēnumerātārum ēnumerātōrum
dative ēnumerātō ēnumerātae ēnumerātō ēnumerātīs
accusative ēnumerātum ēnumerātam ēnumerātum ēnumerātōs ēnumerātās ēnumerāta
ablative ēnumerātō ēnumerātā ēnumerātō ēnumerātīs
vocative ēnumerāte ēnumerāta ēnumerātum ēnumerātī ēnumerātae ēnumerāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.