exceptatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of exceptō

Participle

exceptātus (feminine exceptāta, neuter exceptātum); first/second-declension participle

  1. inhaled

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative exceptātus exceptāta exceptātum exceptātī exceptātae exceptāta
genitive exceptātī exceptātae exceptātī exceptātōrum exceptātārum exceptātōrum
dative exceptātō exceptātae exceptātō exceptātīs
accusative exceptātum exceptātam exceptātum exceptātōs exceptātās exceptāta
ablative exceptātō exceptātā exceptātō exceptātīs
vocative exceptāte exceptāta exceptātum exceptātī exceptātae exceptāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.