existimatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of existimō.

Participle

exīstimātus (feminine exīstimāta, neuter exīstimātum); first/second-declension participle

  1. valued

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative exīstimātus exīstimāta exīstimātum exīstimātī exīstimātae exīstimāta
genitive exīstimātī exīstimātae exīstimātī exīstimātōrum exīstimātārum exīstimātōrum
dative exīstimātō exīstimātae exīstimātō exīstimātīs
accusative exīstimātum exīstimātam exīstimātum exīstimātōs exīstimātās exīstimāta
ablative exīstimātō exīstimātā exīstimātō exīstimātīs
vocative exīstimāte exīstimāta exīstimātum exīstimātī exīstimātae exīstimāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.