fastigo

Latin

Etymology

From *farstis ("point, top") +‎ -igō, the former from the oblique stem of Proto-Indo-European *bʰérstis, from *bʰers- (“tip”). Confer fastus.

Pronunciation

Verb

fastīgō (present infinitive fastīgāre, perfect active fastīgāvī, supine fastīgātum); first conjugation

  1. to sharpen to a point
  2. to slope up or down, to a point
  3. to elevate or exalt

Conjugation

   Conjugation of fastīgō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present fastīgō fastīgās fastīgat fastīgāmus fastīgātis fastīgant
imperfect fastīgābam fastīgābās fastīgābat fastīgābāmus fastīgābātis fastīgābant
future fastīgābō fastīgābis fastīgābit fastīgābimus fastīgābitis fastīgābunt
perfect fastīgāvī fastīgāvistī fastīgāvit fastīgāvimus fastīgāvistis fastīgāvērunt,
fastīgāvēre
pluperfect fastīgāveram fastīgāverās fastīgāverat fastīgāverāmus fastīgāverātis fastīgāverant
future perfect fastīgāverō fastīgāveris fastīgāverit fastīgāverimus fastīgāveritis fastīgāverint
passive present fastīgor fastīgāris,
fastīgāre 		fastīgātur fastīgāmur fastīgāminī fastīgantur
imperfect fastīgābar fastīgābāris,
fastīgābāre 		fastīgābātur fastīgābāmur fastīgābāminī fastīgābantur
future fastīgābor fastīgāberis,
fastīgābere 		fastīgābitur fastīgābimur fastīgābiminī fastīgābuntur
perfect fastīgātus + present active indicative of sum
pluperfect fastīgātus + imperfect active indicative of sum
future perfect fastīgātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present fastīgem fastīgēs fastīget fastīgēmus fastīgētis fastīgent
imperfect fastīgārem fastīgārēs fastīgāret fastīgārēmus fastīgārētis fastīgārent
perfect fastīgāverim fastīgāverīs fastīgāverit fastīgāverīmus fastīgāverītis fastīgāverint
pluperfect fastīgāvissem fastīgāvissēs fastīgāvisset fastīgāvissēmus fastīgāvissētis fastīgāvissent
passive present fastīger fastīgēris,
fastīgēre 		fastīgētur fastīgēmur fastīgēminī fastīgentur
imperfect fastīgārer fastīgārēris,
fastīgārēre 		fastīgārētur fastīgārēmur fastīgārēminī fastīgārentur
perfect fastīgātus + present active subjunctive of sum
pluperfect fastīgātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — fastīgā — — fastīgāte —
future — fastīgātō fastīgātō — fastīgātōte fastīgantō
passive present — fastīgāre — — fastīgāminī —
future — fastīgātor fastīgātor — — fastīgantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present fastīgāre fastīgārī fastīgāns —
future fastīgātūrum esse fastīgātum īrī fastīgātūrus fastīgandus
perfect fastīgāvisse fastīgātum esse — fastīgātus
future perfect — fastīgātum fore — —
perfect potential fastīgātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
fastīgandī fastīgandō fastīgandum fastīgandō fastīgātum fastīgātū

References

  • “fastigo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • fastigo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  • fastigo in Georges, Karl Ernst, Georges, Heinrich (1913–1918) Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch, 8th edition, volume 1, Hahnsche Buchhandlung
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.