finiturus

Latin

Etymology

Future active participle of fīniō

Participle

fīnītūrus (feminine fīnītūra, neuter fīnītūrum); first/second-declension participle

  1. about to finish

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative fīnītūrus fīnītūra fīnītūrum fīnītūrī fīnītūrae fīnītūra
genitive fīnītūrī fīnītūrae fīnītūrī fīnītūrōrum fīnītūrārum fīnītūrōrum
dative fīnītūrō fīnītūrae fīnītūrō fīnītūrīs
accusative fīnītūrum fīnītūram fīnītūrum fīnītūrōs fīnītūrās fīnītūra
ablative fīnītūrō fīnītūrā fīnītūrō fīnītūrīs
vocative fīnītūre fīnītūra fīnītūrum fīnītūrī fīnītūrae fīnītūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.