forgæta
Old Swedish
Verb
forgæta
- to forget; to lose remembrance of
Conjugation
| present | past | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| infinitive | forgæta | — | ||||
| participle | forgætandi, forgætande | forgætin | ||||
| active voice | indicative | subjunctive | imperative | indicative | subjunctive | |
| iæk | forgæter | forgæti, forgæte | — | forgat | forgāti, forgāte | |
| þū | forgæter | forgæti, forgæte | forgæt | forgast | forgāti, forgāte | |
| han | forgæter | forgæti, forgæte | — | forgat | forgāti, forgāte | |
| vīr | forgætum, forgætom | forgætum, forgætom | forgætum, forgætom | forgātum, forgātom | forgātum, forgātom | |
| īr | forgætin | forgætin | forgætin | forgātin | forgātin | |
| þēr | forgæta | forgætin | — | forgātu, forgāto | forgātin | |
| mediopassive voice | indicative | subjunctive | imperative | indicative | subjunctive | |
| iæk | forgæts | forgætis, forgætes | — | forgats | forgātis, forgātes | |
| þū | forgæts | forgætis, forgætes | — | forgasts | forgātis, forgātes | |
| han | forgæts | forgætis, forgætes | — | forgats | forgātis, forgātes | |
| vīr | forgætums, -oms | forgætums, forgætoms | — | forgātums, forgātoms | forgātums, forgātoms | |
| īr | forgætins | forgætins | — | forgātins | forgātins | |
| þēr | forgætas | forgætins | — | forgātus, forgātos | forgātins | |
Descendants
- Swedish: förgäta