icturus

Latin

Etymology

Future active participle of īcō and īciō.

Participle

īctūrus (feminine īctūra, neuter īctūrum); first/second-declension participle

  1. about to hit

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative īctūrus īctūra īctūrum īctūrī īctūrae īctūra
genitive īctūrī īctūrae īctūrī īctūrōrum īctūrārum īctūrōrum
dative īctūrō īctūrae īctūrō īctūrīs
accusative īctūrum īctūram īctūrum īctūrōs īctūrās īctūra
ablative īctūrō īctūrā īctūrō īctūrīs
vocative īctūre īctūra īctūrum īctūrī īctūrae īctūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.