ieiunator
Latin
Etymology 1
Noun
iēiūnātor m (genitive iēiūnātōris); third declension
- (Ecclesiastical Latin) one who fasts, a faster
Declension
Third-declension noun.
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | iēiūnātor | iēiūnātōrēs |
| genitive | iēiūnātōris | iēiūnātōrum |
| dative | iēiūnātōrī | iēiūnātōribus |
| accusative | iēiūnātōrem | iēiūnātōrēs |
| ablative | iēiūnātōre | iēiūnātōribus |
| vocative | iēiūnātor | iēiūnātōrēs |
Etymology 2
Verb
iēiūnātor
- second/third-person singular future passive imperative of iēiūnō