imbuturus

Latin

Etymology

Future active participle of imbuō.

Participle

imbūtūrus (feminine imbūtūra, neuter imbūtūrum); first/second-declension participle

  1. about to moisten, imbue

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative imbūtūrus imbūtūra imbūtūrum imbūtūrī imbūtūrae imbūtūra
genitive imbūtūrī imbūtūrae imbūtūrī imbūtūrōrum imbūtūrārum imbūtūrōrum
dative imbūtūrō imbūtūrae imbūtūrō imbūtūrīs
accusative imbūtūrum imbūtūram imbūtūrum imbūtūrōs imbūtūrās imbūtūra
ablative imbūtūrō imbūtūrā imbūtūrō imbūtūrīs
vocative imbūtūre imbūtūra imbūtūrum imbūtūrī imbūtūrae imbūtūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.