impartiturus

Latin

Etymology

Future active participle of impartiō.

Participle

impartītūrus (feminine impartītūra, neuter impartītūrum); first/second-declension participle

  1. alternative form of impertīturus

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative impartītūrus impartītūra impartītūrum impartītūrī impartītūrae impartītūra
genitive impartītūrī impartītūrae impartītūrī impartītūrōrum impartītūrārum impartītūrōrum
dative impartītūrō impartītūrae impartītūrō impartītūrīs
accusative impartītūrum impartītūram impartītūrum impartītūrōs impartītūrās impartītūra
ablative impartītūrō impartītūrā impartītūrō impartītūrīs
vocative impartītūre impartītūra impartītūrum impartītūrī impartītūrae impartītūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.