impetiturus

Latin

Etymology

Future active participle of impetō

Participle

impetītūrus (feminine impetītūra, neuter impetītūrum); first/second-declension participle

  1. going to attack

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative impetītūrus impetītūra impetītūrum impetītūrī impetītūrae impetītūra
genitive impetītūrī impetītūrae impetītūrī impetītūrōrum impetītūrārum impetītūrōrum
dative impetītūrō impetītūrae impetītūrō impetītūrīs
accusative impetītūrum impetītūram impetītūrum impetītūrōs impetītūrās impetītūra
ablative impetītūrō impetītūrā impetītūrō impetītūrīs
vocative impetītūre impetītūra impetītūrum impetītūrī impetītūrae impetītūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.