infracturus

Latin

Etymology

Future active participle of īnfringō.

Participle

īnfrāctūrus (feminine īnfrāctūra, neuter īnfrāctūrum); first/second-declension participle

  1. about to break

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative īnfrāctūrus īnfrāctūra īnfrāctūrum īnfrāctūrī īnfrāctūrae īnfrāctūra
genitive īnfrāctūrī īnfrāctūrae īnfrāctūrī īnfrāctūrōrum īnfrāctūrārum īnfrāctūrōrum
dative īnfrāctūrō īnfrāctūrae īnfrāctūrō īnfrāctūrīs
accusative īnfrāctūrum īnfrāctūram īnfrāctūrum īnfrāctūrōs īnfrāctūrās īnfrāctūra
ablative īnfrāctūrō īnfrāctūrā īnfrāctūrō īnfrāctūrīs
vocative īnfrāctūre īnfrāctūra īnfrāctūrum īnfrāctūrī īnfrāctūrae īnfrāctūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.