inruturus

Latin

Etymology

Future active participle of inruō.

Participle

inrutūrus (feminine inrutūra, neuter inrutūrum); first/second-declension participle

  1. about to invade

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative inrutūrus inrutūra inrutūrum inrutūrī inrutūrae inrutūra
genitive inrutūrī inrutūrae inrutūrī inrutūrōrum inrutūrārum inrutūrōrum
dative inrutūrō inrutūrae inrutūrō inrutūrīs
accusative inrutūrum inrutūram inrutūrum inrutūrōs inrutūrās inrutūra
ablative inrutūrō inrutūrā inrutūrō inrutūrīs
vocative inrutūre inrutūra inrutūrum inrutūrī inrutūrae inrutūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.