jauneklis

Latvian

Etymology

From jauns (“new, young”) +‎ -eklis. Originally probably *jauniklis, with i > e probably under the influence of words like māceklis (“apprentice”). The original meaning was probably wider, including young animals (as is still the case in some dialects).[1]

Pronunciation

  • Audio:(file)

Noun

jauneklis m (2nd declension)

  1. unmarried young man
    deviņpadsmit gadus vecs būdams, viņš nebija nedz labāks, nedz sliktāks par lielāko daļu no mūsu jaunekļiem ― being nineteen years old, he was neither better nor worse than most of our young men
    pusaudži kļuva par jaunekļiem, jaunekļi nobrieda par vīriem... dzīvības koks suloja mūžam zaļš ― adolescents become young men, young men mature into men... the tree of life exuding always green (juice)

Declension

Declension of jauneklis (2nd declension)
singular plural
nominative jauneklis jaunekļi
genitive jaunekļa jaunekļu
dative jauneklim jaunekļiem
accusative jaunekli jaunekļus
instrumental jaunekli jaunekļiem
locative jauneklī jaunekļos
vocative jaunekli jaunekļi

Synonyms

Antonyms

References

  1. ^ Karulis, Konstantīns (1992) “jauneklis”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca [Latvian Etymological Dictionary]‎[1] (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.