kāss
Latvian
Etymology
From an older (still dialectally attested) word kāsus, from Proto-Baltic *kās-, from Proto-Indo-European *kʷās- (“cough, to cough”).
Cognates include Lithuanian kosulỹs, Proto-Slavic *kaš(ь)lь (Russian ка́шель (kášelʹ), Bulgarian ка́шлица (kášlica), Czech kašel, Polish kaszel), Old High German huosto, German Husten, Sanskrit कासते (kāsate).[1]
Pronunciation
- IPA(key): [kāːs]
Noun
kāss m (1st declension)
- cough, coughing (a sudden noisy burst of air from one's mouth, often a disease symptom)
- tas bija liels un nepārtraukts kāss ― that was a big, uninterrupted cough(ing)
- lāgiem viņai uznāca kāss, tad viņa ilgi kāsēja bez balss, gandrīz nosmakdama ― sometimes she had a cough, then she coughed without voice for a while, almost stifling
- sauss, rejošs kāss mainās ar sēcošas aizdusas brīžiem ― a dry, barking (= deep) cough sometimes alternates with wheezing shortness of breath
Declension
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | kāss | — |
| genitive | kāsa | — |
| dative | kāsam | — |
| accusative | kāsu | — |
| instrumental | kāsu | — |
| locative | kāsā | — |
| vocative | kās | — |
Synonyms
Related terms
References
- ^ Karulis, Konstantīns (1992) “kāss”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca [Latvian Etymological Dictionary][1] (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN